Čediaka-Higaši sindroms
Rets primārs imūndeficīts, kuram raksturīgs parciāls ādas, matu un acu albīnisms, nervu sistēmas bojājumi, atkārtotas infekcijas un asiņošanas tendence. Pieder imūndeficītu grupai, kurai raksturīga hipopigmentācija.
Pārmantojamības tips un imūnpatoģenēze
Autosomāli recesīvs. LYST (angl. Lysosomal trafficking) gēna defekts, kurš lokalizējas 1q4.3 hromosomā. Šo pacientu neitrofilos atrod gigantgranulas (lizosomas). Infekciju rašanās ir saistīta ar neitrofilu sagremošanas spējas zudumu sakarā ar lizosomu fermentu izdales traucējumiem fagosomās. Ir novērojama neitropēnija, hemotakses deficīts un samazināta dabīgo galētājšūnu aktivitāte.
Klīniskās izpausmes
Ir novērojama hipopigmentācija, atkārtotas piogēnas infekcijas (otīti, bronhīti, ādas abscesi, limfadenīti, pneimonijas), encefalopātija, perifēra neiropātija, nistagms, bieži - garīga atpalicība. Hepatosplenomegālija. Augsts limfomas attīstības risks.
Diagnostika
- Raksturīgās klīniskās izpausmes;
- Jānosaka, vai leikocītos periferājās asinīs un kaulu smadzenēs ir azurofīlās (sarkanās) milzu granulas;
- Asins imunoloģiskie izmeklējumi: neitropēnija un neitrofilu funkcijas nomāktība ar neitrofilu hemotakses traucējumu, normāls T un B limfocītu skaits, samazināta dabīgo galētājšūnu aktivitāte, normāla komplementa aktivitāte, normāls imūnglobulīnu līmenis.
Ārstēšana
Ja nepieciešams, rekomendēta antibakteriālā terapija. Kaulu smadzeņu transplantācijas prognoze var būt labvēlīga, izņemot gadījumus, kad jau persistē neiroloģiskā simptomātika.
Prognoze Nelabvēlīga, ja netiek veikta kaulu smadzeņu transplantācija.
Ģimenes hemofagocitārā limfohistiocitoze
Primārs imūndeficīts ar smagu iekaisumu un drudzi, splenomegāliju, citopēniju.
Pārmantojamības tips un imūnpatoģenēze
Autosomāli recesīvs. Šobrīd ir zināmi daži gēnu defekti: perforīnu deficīts (gēna PRF1 mutācija 10q21-22 hromosomā, gēna Syntaxin 11 defekts 9q21.3-22 hromosomā, gēna Munc 13-4 defekts 17q25 hromosomā). Defektīva apoptoze rada limfocītu un makrofāgu akumulāciju audos, un tas aktivē imūnās sistēmas darbību, kad makrofāgi “ēd” citas asins šūnas kaulu smadzenēs.
Klīniskās izpausmes
Ir aprakstīts akūts sākums ar ieilgušu drudzi un hepatosplenomegāliju. Sākums bieži ir pirmajos dzīves mēnešos, bet arī var manifestēties pieaugušajiem. Dominē neiroloģiskā simptomātika ar paaugstinātu intrakraniālo spiedienu, nervozitāti, ataksiju, hemiplēģiju, hipo- vai hipertoniju. Izveidojas citopēnijas (trombocitopēnija, neitropēnija, anēmija). Augsts limfomas attīstības risks.
Diagnostika
- Kīniskās izpausmes;
- Asins klīniskie un imunoloģiskie izmeklējumi: neitropēnija, trombocitopēnija, leikopēnija, dabīgo galētājšūnu un citotoksisko šūnu aktivitātes samazināšanās, hemafagocitoze, T-un B šūnu daudzums ir normāls, imūnglobulīnu līmenis arī normā.
- Molekulāri-ģenētiskie izmeklējumi.
Ārstēšana
Kaulu smadzeņu vai cilmes šūnu transplantācija. Imūnsupresīva terapija.
Prognoze Fatāla, ja netiek veikta kaulu smadzeņu transplantācija.
Izplatība 1 : 50 000 iedzīvotāju.
Ar X-hromosomu saistītais limfoproliferatīvais sindroms (jeb Dunkana sindroms)
Ar X-hromosomu saistītais limfoproliferatīvais sindroms (angl., X-linked lymphoproliferative disease - XLP) ir rets, pārmantots imūndeficīts ar traucētu imūno atbildi uz Epšteina-Barras vīrusu infekciju.
Pārmantojamības tips un imūnpatoģenēze.
X-hromosomu saistītais (Xq25) SAP (angl. SLAM (signaling lymphocyte activating molecule) Associated Protein, SH2D1A) gēna defekts.
Ir raksturīga citotoksisko T-limfocītu proliferācija, Epšteina-Barras vīrusa transformēto B šūnu proliferācija, aktivācijas traucējumi un dabīgo galētājšūnu (NK) skaita samazināšanās, pro-iekaisīgo un regulatoro citokīnu sintēzes samazināšanās.
Klīniskās izpausmes.
Ir aprakstīti daži visbiežāk izplatītie XLP fenotipi: smaga infekciozā mononukleoze ar hepatītu (58%); ļaundabīgas limfoproliferatīvas slimības, visbiežāk – limfoma (30%); hipo/disgammaglobulinēmija ar imūndeficītu; smaga anēmija (hemolītiskā anēmija ar pancitopēniju, izteiktu hepatosplenomegāliju, visu grupu limfmezglu palielināšanos - limfoadenopātiju.
Diagnostika.
- Asins imunoloģiskie izmeklējumi: citotoksisko T-limfocītu skaita palielināšanās; hipo vai disgammaglobilinēmija;
- Molekulāri-ģenētiskie izmeklējumi (gēna SH2D1A mutācija).
Ārstēšana.
Aizstājterapija ar imūnglobulīniem. Infekciju ārstēšana. Komplikāciju, to skaitā autoimūno patoloģiju, novēršana. Savlaicīga hemopoētisko cilmes šūnu transplantācija.
Prognoze Atkarīga no XLP smaguma.
Izplatība 1 : 1 000 000 iedzīvotāju.
Ar X- hromosomu saistītais imūnās disregulācijas sindroms, poliendokrinopātija un enteropātija (angl. IPEX-syndrome)
Primārs imūndeficīts, kuram raksturīgi regulējošo T-palīgšūnu (T-helperu) diferenciācijas traucējumi.
Pārmantojamības tips un imūnpatoģenēze
Ar X-hromosomu saistītais. Mutācija FOXP3 gēnā Xp11.23-q13.3 hromosomā. Mutācija gēnā FoxP3 izraisa regulējošo CD4+CD25+ T-limfocītu diferenciācijas bloku. Rezultātā tiek traucēta autoreaktīvo T-limfocītu aktivācijas supresija, kas rada izmaiņas perifērajā autotolerancē.
Klīniskās izpausmes
Slimība parasti manifistējas pirmajos dzīves mēnešos, bet ir aprakstīti gadījumi, tā saucamie IPEX līdzīgais sindroms (angl. IPEX-like syndrome), kuri var izpausties arī vēlākā vecumā. Galvenie simptomi ir autoimūna enteropātija ar šķidru vēdera izeju, I tipa insulīna atkarīgs diabēts, endokrinopātijas, ekzēma.
Diagnostika
- Pilnā asins ainā konstatē eozinofiliju;
- Asins imunoloģiskie izmeklējumi: IgE līmeņa paaugstināšanās pie citu imūnglobulīnu normālā līmeņa, pilnīgs vai daļējs regulējošo fenotipa CD4+CD25+FoxP3+ T-limfocītu trūkums, limfocītu subpopulācijas ir normas robežās;
- Molekulāri-ģenētiskie izmeklējumi (gēna FoxP3 mutācija).
Ārstēšana
Smagu fenotipu gadījumos – hematopoētisko cilmes šūnu transplantācija, kamēr nav izveidojušies orgānu bojājumi. Imūnsupresīva terapija. Infekciju ārstēšana.
Prognoze Fatāla, ja netiek veikta kaulu smadzeņu transplantācija.
Izplatība Reta.
Tatjana Prokofjeva pediatrs, imunologs, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca
Zane Lucāne ģimenes ārsts, Rīgas Stradiņa universitātes Imunoloģijas specialitātes rezidents
Ieva Nokalna pediatrs, imunologs, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca
Lota Ozola pediatrs, pneimonologs, imunologs, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca
Adīne Kaņepa internists, alergologs, Rīgas Stradiņa universitātes Imunoloģijas specialitātes rezidents
Evelīna Možeitoviča Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes students
Baiba Šlisere laboratorijas ārsts, P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca
Inga Nartiša laboratorijas ģenētiķis, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Stradiņa universitāte
Nataļja Kurjāne internists, imunologs, P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Stradiņa universitāte
Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts Nr. lzp-2020/1-0069