Komplementa deficīti

Komplementa atsevišķu komponentu deficīti

Primārie imūndeficīti, saistītie ar jebkura atsevišķa komplementa sistēmas komponenta nepietiekamību.

Komplementa komponents Pārmantojamība Gēns Hromosoma Izpausmes
C1q, C1r deficīts Autosomāli recesīvs C1QA, C1QB, C1QC

C1R, C1S

1.

12.

Imūnkompleksu patoloģijas (sistēmiskā sarkanā vilkēde, reimatoīdais artrīts, multiplas autoimūnas slimības), paaugstināta uzņēmība pret infekcijas slimībām
C2 deficīts Autosomāli recesīvs C2 6. Imūnkompleksu patoloģijas (vaskulīti, sistēmiskā sarkanā vilkēde, glomerulonefrīts, ateroskleroze) 
C3 deficīts Autosomāli recesīvs C3 19. Atkārtotas strutainas infekcijas 
C4 deficīts Autosomāli recesīvs C4 6. Imūnkompleksu patoloģija (sistēmiskā sarkanā vilkēde, 1. tipa cukura diabēts, reimatoīdais artrīts), paaugstināta uzņēmība pret infekcijas slimībām
C5, C6, C7, C8, C9 deficīts Autosomāli recesīvs C5, C6, C7,

C9

C8A vai C8B

9.

5.

2.

Atkārtotas infekcijas (pārsvarā baktērijas Neisseria izraisītas
Faktora H deficīts Autosomāli recesīvs CFH (faktora H gēns) 1. Atkārtotas strutainas infekcijas, hemolītiski-urēmiskais sindroms, membranoproliferatīvs glomerulonefrīts
Faktora P

(properdīna) deficīts

Ar X hromosomu saistītais PFC (properdīna faktors) X Paaugstināta uzņēmība pret infekcijas slimībām (pārsvarā baktērijas Neisseria izraisītas)
MBL (angl. mannan binding lectin) deficīts Autosomāli dominants vai autosomāli recesīvs MBL 11. Paaugstināta uzņēmība pret sēnīšu, vīrusu, bakteriālām un vienšūnu parazītu infekcijām.
DAF, CD59 Ar X hromosomu saistītais recesīvs PIGA X Paroksizmāla nakts hemoglobinūrija (hemolīzes dēļ)

Diagnostika

  • Komplementa sistēmas hemolītiskās aktivācijas noteikšana pēc klasiska (CH50) un alternatīva (APH50) aktivācijas ceļa;
  • Atsevišķu komplementa sistēmas komponentu noteikšana.

Ārstēšana

Infekciju profilakse un ārstēšana. Autoimūnu komplikāciju atbilstoša terapija.

Prognoze

Atkarīga no komplementa komponenta deficīta un tā lomas komplementa sistēmas aktivācijā. Pie savlaicīgas un atbilstošas simptomātiskas terapijas, prognoze ir labvēlīga.

Izplatība   1: 200 000 iedzīvotāju.

Iedzimta jeb hereditāra angioedēma (HAE)

      Iedzimts imūnās sistēmas traucējums, kurš rodas komplementa komponenta C1 esterāzes inhibitora (C1-INH) samazināta līmeņa vai aktivitātes rezultātā.

Pārmantojamības tips un imūnpatoģenēze

     Autosomāli dominantais. SERPING1 gēna mutācija 11q11-13.1 hromosomā rada C1-inhibitora kvantitatīvo un/vai kvalitatīvo deficītu, kas izraisa kallikreīna sistēmas aktivizāciju,  līdz ar to palielinās bradikinīna sintēze, kas nosaka masīvas lokālas tūskas attīstību. HAE izšķir 3 tipus: C1-INH atkarīga HAE (I, II tips) un C1-INH neatkarīga HAE (nC1-HAE). HAE I tips sastopams 85% no visiem HAE gadījumiem, tam raksturīgs samazināts C1-INH līmenis un aktivitāte, HAE II tipa gadījumā raksturīga samazināta C1-INH aktivitāte, bet tā līmenis ir neizmainīts, nC1-HAE gadījumā C1-INH līmenis un aktivitāte ir neizmainīti.

Klīniskās izpausmes

        Zemādas un zemgļotādas tūskas, kas skar ādu, gremošanas traktu un elpceļus. Biežāk tiek skarta seja, mēle, balsene, rokas, kājas, pēdas, zarnas, dzimumorgāni. Gremošanas trakta tūskas simptomi (stipras sāpes vēderā, slikta dūša, vemšana, šķidra vēdera izeja) atgādina akūtas vēdera dobuma patoloģijas klīniku. Elpceļu tūskas gadījumā iespējama dzīvībai bīstama elpceļu obstrukcija. Simptomi biežāk sākas bērnībā (2-3 gadu vecumā), bet var izpausties jebkurā vecumā. Tūskas uzliesmojumu biežāk provocē dentālas procedūras, traumas, stress, hormonālas izmaiņas, medikamentu (AKEI, estrogēnpreparātu) lietošana. Tūsku uzliesmojums vidēji ilgst 1-3 dienas, epizožu biežums variē no reizes nedēļā līdz reizei mūžā.

Diagnostika

  • Klīniskā anamnēze (tai skaitā ģimenes anamnēze);
  • Alerģisko tūsku izslēgšana;
  • Imunoloģiskā analīze: samazināts C4 komplementa komponenta līmenis, C1 un C3 līmeņi parasti ir neizmainīti;
  • Samazināts C1 esterāzes inhibitora antigēna līmenis (izņēmums II tipa HAE vai nC1-INH HAE);
  • Samazināta C1 esterāzes inhibitora funkcionālā aktivitāte (izņēmums nC1-INH HAE);
  • Molekulāri-ģenētiskie izmeklējumi (C1-INH neatkarīgas HAE gadījumā).

Ārstēšana

Terapija ar antihistamīniem un glikokortikoīdiem HAE gadījumā ir neefektīva.

Ārstēšana sastāv no akūtu epizožu ārstēšanas un uzliesmojumu profilakses.

Akūtu tūskas epizošu ārstēšanā lieto C1-INH koncentrātu (Cinryze, Ruconest), bradikinīna B2 receptoru antagonistu (Icatibant), kā alternatīvu – svaigi saldētu plazmu. 

Profilaksei tiek izmantots C1-INH koncentrāts, bradikinīna B2 receptoru antagonists, svaigi saldēta plazma un antifibrinolītiskie līdzekļi – traneksāmskābe, novājināti androgēni (Danazols, Stanozolols) un monoklonāla antiviela pret plazmas kallikreīnu (Lanadelumab).

Elpceļu obstrukcijas gadījumā var būt nepieciešama intubācija.

Gremošanas trakta hereditāras angioedēmas gadījumā sāpes vēderā tiek mazinātas ar narkotiskiem pretsāpju līdzekļiem.

Prognoze   

Pie savlaicīgas terapijas – labvēlīga.

Izplatība    1 : 10 000  1 : 50 000 iedzīvotāju.       


Tatjana Prokofjeva pediatrs, imunologs, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca
Zane Lucāne ģimenes ārsts, Rīgas Stradiņa universitātes Imunoloģijas specialitātes rezidents
Ieva Nokalna pediatrs, imunologs, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca
Lota Ozola pediatrs, pneimonologs, imunologs, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca
Adīne Kaņepa internists, alergologs, Rīgas Stradiņa universitātes Imunoloģijas specialitātes rezidents
Evelīna Možeitoviča Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes students
Baiba Šlisere laboratorijas ārsts, P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca
Inga Nartiša laboratorijas ģenētiķis, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Stradiņa universitāte
Nataļja Kurjāne internists, imunologs, P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Stradiņa universitāte

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts Nr. lzp-2020/1-0069